iekš Bez tēmas / 2009. gada 10. janvāris

džipsī kings

0

Tā kā man nekad nav bijusi tā smukā mazā grāmatiņa, ko mēdz tēvēt par dienasgrāmatu, kurā rakstīt savus pāridarījumus un sasniegumus, tad pie manis nolaidās un enģelis un teica: “Kādēļ Tev neimantot šo blogu dižo, lai sūtītu Dieva vēsti pasaulei.”
Pēc neilgas apspriedes ar visiem maniem alter-ego, izodmāju, ka šeit rakstīšu savus piedzīvojumus brīnumzemē. Lai tas Dievs taisa pats savu blogu.

Pēc šī vakara naksnīgās pastaigas sapratu, ka tā ekonomiskā krīze mūs šausmīgi ātri ir skārusi.
Laikā, kad nevainīgi ar drauģeļiem staigājām pa nakti pielieto pilsētu, pie mums piepeldēja tumsnēja paskata vīriņš ar savu sūro dzīvesstāstu. Pirms šī stāsta viņš vēlējās aizņemties latus divus, lai nokļūtu savā dzīves vietā, bet pēc viņa aizkustinošā stāstījuma summa bija augusi līdz sešiem latiem. Še tev inflācija + ekonomiskā krīze. Ņeh*ja sebja.

Ar to tas stāsts vēl nebeidzās, bet tas lai paliek noslēpumu tīts.

gipsy

(Arnis Kalviškis)
Vien no jaunākajiem [R.I.P.] biedriem.

Komentē rakstu!