iekš Bez tēmas / 2010. gada 2. maijs

Pietiekams spuru plētums

0

Labdien, dārgo lasītāj.
Šovakar ir paredzēta pasaka, kura ir balstīta uz iespējams patiesām baumām, bet kuru īstenumu neviens līdz šim nav apšaubījis, jo nav spējis pierādīt pretējo.
Visai amizants stāsts, es jums teikšu, kuru man izdevās uzskicēt:
Bija parasta diena ar parastu temperatūru un ļoti parastām un ikdienišķām situācijām. Tā nu, paķēris savu visnotaļ parasto Hasselblad fotoaparātu, devos pastaigā pa daiļajām Limbažu ārēm. Te pēkšņi dzirdu tādu čaboņu krūmu brīvā pļavā, kurā neaug neviens koks. Pirmajā mirklī nevarēju saprast, kāds dzīvnieks ir ieperinājies zālē un rada tādu troksni. Rūpīgi, jau devīto reizi pārlaižot acis pāri klajajam laukam, ievēroju kaut ko ļoti netipisku Limbažiem, nemelošu, ja teikšu visai Vidzemei, jo suga, ko manīju reti kad atplanē līdz mūsu apkaimei, jo ekosistēma nav īpaši piemērota viņiem. Jums jau noteikti ir skaidrs, ka Limbažos bija vērojams valis. Īsts rāpojoši lidojošs valis. Pure Awesomeness.
Tā kā baterija bija beigusies brīdī, kad fotografēju tos apnicīgos mamutus, kas apēd manas zemenes, nācās ķerties pie rūtiņu papīra un 9 krāsu zīmulīšiem un lūdzu, mani novērojumi.. Amazing:
Valis

iekš Bez tēmas / 2009. gada 28. oktobris

Mūsos katrā mīt pa teroristam.

2

Labrīt, Vjetnama un latviešu tauta!
Kā jau jūs visi noteikti zināt, tad neesmu pārākais fanāts smadzeņu lietošanas ziņā. Noteikti nojaušat, ka esmu pastrādājis savu kārtējo māsterpīsu. Nē, nesaspraudu sērkociņus fekālijā (nesakiet, ka nezināt to anekdoti) un arī neesmu uzstādījis rekordu ātrrunāšanā Svalihi valodā. Noteikti kādam smadzenēs uzausa doma: „Viņš noteikti ir kaut kur iegrābies!” Aha, iegrābies daiļliteratūrā – visu mazo bērnu biedā, visu lielo cilvēku sāpīgajās atmiņās, visu pusaudžu spīdzinātājā. „Zaļā Zeme” by Pumpurs. Kad ieraudzīju to apjomu, nodomāju, tur noteikti 200 lapaspušu garumā ir aprakstīts grūtais toletes apmeklēšanas process. Un tad es nodomāju: „Kādēļ lai es nevarētu aprakstīt kādu daļu savas dzīves, piemēram, 10 sekundes no rīta.” Here you go and enjoy.
Piķa melnums vēl pārklāj Limbažu kriminālās ielas, jo taupīšanas nolūkos ielu apgaismojuma spuldzītes nav nomainītas pret ekonomiskajām, bet tās ir izskrūvētas pavisam. Pa teju gaišajām ielām (jo joprojām ir tumšs) nelielā ātrumā pārvietojas 87. gada Audi, kuru kontrolē opis ar cepurīti galvā.
Telpas vidējā temperatūra ir 68 grādi pēc Fārenheita skalas un joprojām klejoju pa savu maģisko miega pasauli, kur karote ir dakšiņa un dzīvnieki stāsta visneticamākās lietas.
Šo visu idilli izjauc kāds angļu džentelmenis, kurš mani uzrunā: „Tagad es Tev pieklājīgi, mierīgi un jauki palūgšu izdarīt vienu lietu – IZVĀC SAVU PAKAĻU NO GULTAS”. Protams, šis monologs, kam būtu jābūt dialogam, notiek angļu mēlē un šis jaukais vīrs nerimstas pirms es esmu pavicinājis savu maģisko pirkstu. Un atkal iestājas klusums. Domāsiet, ka esmu kāds burvis vai kas tāds? Negribu sagraut jūsu iedomas, tādēļ domājiet vien tālāk.
Un tad sākas visgrūtākais posms manā dzīvē, kas neizskaidrojami ir periodisks un atkārtojas ik pēc 24 stundām. Šis posms sastāv no vairākām daļām.
1. Iekšējā cīņa, lai tiešām izkustinātu savu pakaļiņu no jau tik mīļās gultiņas. Ja mana muguras lejasdaļa būtu dzīvs cilvēks, tas visticamāk tagad uzvestos diezgan bērnišķīgi – kliegtu, spertu, spļautu, sistu ar savām mazajām, tuklajām un apbrīnojami spēcīgajām dūrītēm pret zemi un veidotu intelektuālu sarunu ar mani: „Tu $#%^#$%^! Tu vēl neapzinies ar kādu @#$%^ tu esi %^&#%^ sapinies. @#$%&#$ apsolu, ka #$%^@#$^ novākšu tevi, kad #$%&@# būsi palicis neuzmanīgs!” Pieņemu, ka mazi bērni parasti neizpilda pēdējo monologu, bet pavērojot tendences, tas mūs sagaida.
2. Iekšējie solījumi sev, ka kopš šodienas iešu laicīgi gulēt, lai nebūtu jāuzklausa draudi no terorista sevī – Ānaha bin Dibena. Ja rūpīgi būsiet lasījuši rakstu, tad uzzināsiet, vai šie solījumi izpildās.
3. Latlotto izloze, kas sastāv no divām bumbiņām – gulēt vēl 5 minūtes vai gulēt vēl 10 minūtes, bet dažreiz kāds ļaundaris, kuram nav dvēseles, iemet trešo bumbiņu – kustināt savas miesas uz vannas istabu.
Lūk šādas izskatās manas dienas pirmās 10 sekundes. Kā ir ar Tevi? Peace. I’m out.

iekš Bez tēmas / 2009. gada 12. augusts

Mana ugunīgā lapsiņa. (upd.)

8

Tagad es vēlos atklāt gadsimtiem gablātu noslēpumu, ko tikai zināja ciema vecākie un tālāk tika nodots no mutes ne mutē, bet ausī, jebšu, ar ko cīnītājs ir apkabinājis savu Mozilla FireFox.

Esmu izmēģinājis dažnedažādas interneta pārlūkprogrammas, lai atrastu sev tīkamāko – esmu bijis kopā ar slaido Operu, ar anoreksiju sirgstošo Chrome, brīvību alkstošo Konqueror, mazo zaķīti Off By One un tā joprojām, bet nezinu kādēļ, bet visu laiku atgriežos pie šarmantās lapsiņas. Lūk maziņš sarakstiņs ar to, kā es jamo padaru sev tīkamāku:

safari512px iFox Metal padara lapsiņu līdzīgāku Sfari browserim. Jā, esmu viens no tiem tirliņiem, kuru ļoti piesaista Apple sterilums.

adblock Adblock Plus aizvāc nepatīkamās reklāmas. Jo kuram gan patīk telefona zvani 3 naktī ar jaunu krēmu pret celotlītu vai arī viagras izplatītājs, kuru tu izmet pa durvīm, bet šis ir paķēris līdzi savu alpīnista komplektu, lai rāptos iekšā pa logu.

gmail_logo Gmail Notifier tā teikt mans personīgais pastnieks, kam es lebprāt pamestu ar roku un piedāvātu pienu ar cepumiem, ja būtu reāla persona, jo vienmēr ir uzdevuma augstumos. Paziņo, kad man pienāk vēstules iekš mana gmail accounta ar pielāgojamu toni.

twitter_logo TwitterFox es varētu nosaukt par pastnieka jaunāko dēlu, kuram tev vienmēr atradīsies kāds kārums kabatā. Piegādā jaunumus no twitter.com mini-pasaulītes un arī ļauj man ieskrāpet savas darbības. Bet izskatās, ka drīz no viņa ateikšos (būs jāskatās uz pastnieka meitu kādu) , jo nedaudz bugo (nomet ff apakšā, ka netieku normāli atpakaļ)

tikko uzliku Twittbin, skatīsimies kā uzvedas pastnieka meita.

youtube Easy YouTube Video Downloader palīdz dabūt failus, kas to būtu domājis, no youtube.com. Var novilk HD video .mp4 paplašinājumu un tādā garā. Mīļš man viņš mīļš.

Ja tev ir kāds interesants un galvenais lietdērīgs add-ons ko lieto, droši padalies ar citiem un raksti komentāros.

Pīs on you. i’m out!

iekš Bez tēmas / 2009. gada 6. augusts

Ceturtdienas nakts

0

Labas dienas visas surikātas saimes!
Kā jau visiem ‘ripiniekiem’, arī man šovakar viegli ietrīsas sirds par rītedienu – R.I.P. Open-air. Bet ne jau par savu sirds aritmiju es te gribu rakstīt, bet par savām patreizējajām izjūtām un tās ir dizegan pozitīvas.
Viss jaukais vakar sākās ar ideālajām vakariņām (sastāvdaļas: pudele Rene Berbier (baltvīns), 5 kartupeļi, krējums, ķiploki, dilles, gurķi, tomāts, loki, pipari, garšvielas pēc izjūtas – kombinēt kā pats vēlies) un pozitīvisma vilnis var iet vaļā.
Uzlieku fonā skanēt Bītlu – Something un parējās dziesmas no mana ‘easy listening’ plailista aipuodā un jūtos vēl laimīgāks.
Īstenībā varētu aizsākt kustību, kas ir krasi pretēja Emo, kas varētu saukties Hapiji (līdzīgi hipijiem, bet ne hipiji, jo man pagaidām nav VW busiņa 🙁 ), jo es tiešām tagad esmu hapijs 😀
Idvesma gariem tekstiem man tagad nenāk, bet leju viņu vēl iekšā, tad jau līdz vēlākam.