iekš Sākums, Trenažieru zāle / 2012. gada 18. janvāris

Olbaltumvielas (proteīns)

0

Vārds proteīns ir radies no grieķu valodas vārda proteos, kas nozīmē vissvarīgākais. Daudziem dzirdot vārdu proteīns, tas asociējas tikai ar proteīna kokteiļiem, taču proteīns tulkojumā no angļu valodas ir olbaltumvielas. Atšķirībā no taukiem un ogļhidrātiem olbaltumvielas jeb proteīnu ar citām uzturvielām aizstāt nevar. Tas ir ne tikai muskuļu audu galvenais būvmateriāls, bet arī skrimšļu, kaulaudu un ādas pamatsubstance. Proteīns sadedzina taukus, jo atbrīvo tauku sadedzinošus hormonus, kā arī uzlabo kalcija uzņemšanu, kas stiprina skeletu.

Olbaltumvielas ir organiski lielmolekulāri savienojumi, kas veidoti no aminoskābēm. Olbaltumvielas ar uzņemto barību nonākot gremošanas traktā, sadalās aminoskābēs, kuras tiek uzsūktas asinīs un tālāk aizvadītas uz absolūti visiem ķermeņa audiem. Visas aminoskābes iedalās divās grupās–aizstājamās un neaizstājamās. Aizstājamās aminoskābes organisms var sintezēt pats (sintēze notiek (lasīt tālāk…)

iekš Sākums, Trenažieru zāle / 2011. gada 3. novembris

Vecums nav šķērslis

0

Vai sports ir domāts jaunajiem?

Sacensties piecdesmitgadniekiem labāk gan zolītē vai dambretē, bet kas gan mūs attur no aktīvas kustēšanās ik dienu savai veselībai un labsajūtai. Kurš gan mūsdienās 50 gados jūtas vecs? Bērni izauguši un aizgājuši, it kā beidzot varētu pievērsties sev?       Kamēr nekas vēl nesāp, jāsāk soļot, peldēt, skriet, vingrot vai spēles spēlēt – jo kā gan paskriesi ar sāpošu kāju vai kā pavingrosi, ja sāpēs mugura.

Viļķenē šoruden varat pieteikties vingrošanas grupā kultūras namā, apmeklēt trenažieru zāli vai sporta halli – iespēju netrūkst. Ja esat vienpatis un Jums ir pieejams dators, varat ieiet mājaslapā www.figuura.lv/vingrojumi, uzlikt video pa visu monitora ekrānu un vingrot reizē ar glīto meiteni.

Tālāk vārds Latvijas ārstu biedrības prezidentam Pēterim Apinim (“Diena”, 2. novembris 2011., “Kā piedzīvosim 2050. gadu”):

Pirmais noteikums, lai savas vecumdienas sagaidītu kustīgi un aktīvi, ir kustēties, es teiktu – sportot. Vismaz piecas reizes nedēļā, vismaz pusstundu katru reizi, vismaz (lasīt tālāk…)

iekš Sākums, Trenažieru zāle / 2011. gada 26. oktobris

Uzturs: “Uztura piramīda”

11

Neatkarīgi no mērķa – notievēt, audzēt muskuļus, uzlabot savus sportiskos rezultātus – nepietiek tikai ar treniņiem, ir jāievēro arī sabalansēts un veselīgs uzturs un atpūta. Uzsākam rakstu sēriju par pareizu uzturu.

Uztura speciālisti ir izstrādājuši uztura piramīdu, lai maksimāli uzskatāmi un vienkārši iepazīstinātu cilvēkus ar veselīga uztura pamatiem. Piramīdas pirmie trīs līmeņi parāda tos produktus, kurus mums uzturā jālieto visbiežāk, pēdējais 4.līmenis – retāk vai nemaz.

Piramīdas 1.līmenis. Milti, putraimi, maize, klijas, diedzēti graudi, rīsi un citi graudu izstrādājumi, makaroni, griķi, auzu pārslas, kukurūza un kartupeļi. Pirmā līmeņa piramīdas produktu galvenās uzturvielas ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, šķiedrvielas, dzelzs, kalcijs un B grupas vitamīni. Tie ir mūsu uztura pamatprodukti, kuri uzturā jālieto visbiežāk. Pēc iespējas vajadzētu izvairīties no ceptiem kartupeļiem, frī un čipsiem. Pēc iespējas retāk vajadzētu lietot baltmaizi un tās vietā izvēlēties pilngraudu maizi. Bagātīgs ogļhidrātu un olbaltumvielu avots ir auzu pārslu putra, kuru ieteiktu visbiežāk lietot no rītiem, kad organisms ir izsalcis un prasa strauju enerģijas rezervju atjaunošanu.

Piramīdas 2.līmenis. Augļi, ogas, zaļie zirnīši, pupiņas un citi dārzeņi. Šie produkti var būt svaigi, saldēti, konservēti un žāvēti. Tie, īpaši- svaigā veidā, ir bagātīgi ar C (lasīt tālāk…)

iekš Sākums, Trenažieru zāle / 2011. gada 3. septembris

Papildināts trenažieru zāles inventārs

0

Trenažieru zāles inventārs papildināts ar divām svarcelšanas jostām un roku saitēm. Viena ir ķēdes josta, pie kuras piestiprināms papildus svars priekš tādiem vingrojumiem kā pievilkšanās un tricepss līdztekās.

Jostas izmantojamas vingrojumos, kuros ir liela slodze mugurai – vilkme, pietupieni ar stieni uz pleciem u.c., lai pasargātu muguru no satraumēšanās. Savukārt roku saites noder muguras vingrojumos, kur jāceļ ļoti lieli svari (vilkme, pievilkšanās, bloku vilkšana pie krūtīm un vēdera u.c.), bet netur rokas apakšdelmi.

iekš Sākums, Trenažieru zāle / 2011. gada 12. jūnijs

Kardiovaskulārais treniņš

0

KardioKardiovaskulārais treniņš ir skriešana, peldēšana, nūjošana, velobraukšana u.c. Kardio treniņā tiek nostiprināta sirds un asinsvadu sistēma, uzlabojas elpošanas sistēmas darbība un fiziskā izturība, tiek dedzinātas kalorijas, tauki. Kardiovaskulārā spēja ir sirds asinsvadu spēja sevī uzņemt un nogādāt skābekli nodarbinātajiem muskuļiem. Kardiovaskulārajā treniņā ir jāievēro 3 pamata komponenti, lai saprastu un izstrādātu savu treniņu programmu– biežums, ilgums un intensitāte. Ļoti svarīgas treniņa sastāvdaļas ir iesildīšanās, stiepšanās un atsildīšanās.

Iesildīšanās un stiepšanās. Izplatīta kļūda ir staipīties pirms muskuļi ir iesiluši. Lai izvairītos no traumām, vispirms iesildieties 5-10 minūtes zemā intensitātē skrienot, ātri ejot vai minoties uz velotrenažiera un tikai pēc tam veiciet staipīšanās vingrinājumus. Kad esat kārtīgi izstaipījušies, varat ķerties klāt steperim vai velotrenažierim un sākt savu kardio treniņu.

Atsildīšanās. Tāpat kā iesildīšanos, arī atsildīšanos ieteicams veikt 5-10 minūtes zemā intensitātē(50-60% no max pulsa). Atsildīšanās ir jāveic kardio treniņa beigās. Šajā laika izstaipiet galvenos muskuļus, dziļi elpojiet un mazliet pavingrojiet. Iesildīšanās, stiepšanās un atsildīšanās ir ļoti svarīgas treniņa sastāvdaļas, kas ne tikai ļauj sasniegt labākus rezultātus, bet arī ievērojami samazina traumu risku. Treniņu nedrīkst pēkšņi pārtraukt, jums jāļauj sirdij pakāpeniski palēnināt darbību.

Treniņu biežums. Treniņu biežums attiecas uz treniņu skaitu nedēļā. Lai uzlabotu gan kardiovaskulāro spēju, gan (lasīt tālāk…)